TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2026. gada 3. septembrī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula (ES) 2016/679 – 5. pants – Personas datu apstrādes principi – 6. pants – Apstrādes likumīgums – Sabiedrību tiesības – Direktīva (ES) 2017/1132 – 14. pants – Dokumenti un ziņas, kas sabiedrībām ir jānodod atklātībā – Jēdziens “personas, kas piedalās sabiedrības pārvaldē, uzraudzībā vai kontrolē” – Akciju sabiedrību akcionāru personas datu nodošana atklātībā – Mazākuma akcionāri

Lietā C‑798/24 [Jautiva] (i)

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Satversmes tiesa (Latvija) iesniegusi ar 2024. gada 14. novembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2024. gada 19. novembrī, tiesvedībā

A u.c.,

piedaloties

Latvijas Republikas Saeimai,

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs F. Biltšens [F. Biltgen], Tiesas priekšsēdētāja vietnieks T. fon Danvics [T. von Danwitz] (referents), tiesneši A. Kumins [A. Kumin], S. Žervazonī [S. Gervasoni] un M. Bošņaks [M. Bošnjak],

ģenerāladvokāts: R. Norkus [R. Norkus],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:

–        A u.c. vārdā – L. Liepa, advokāts,

–        Latvijas valdības vārdā – J. Davidoviča un K. Pommere, pārstāves,

–        Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

–        Somijas valdības vārdā – A. Laine, pārstāve,

–        Zviedrijas valdības vārdā – C. Meyer‑Seitz, pārstāve,

–        Norvēģijas valdības vārdā – K. E. M. Skjelland un B. Stankovic, pārstāvji,

–        Eiropas Parlamenta vārdā – G. Corstens, M. Migliorati un L. Ruppeka‑Rupeika, pārstāvji,

–        Eiropas Savienības Padomes vārdā – L. Bergere, N. Coghlan un A.‑L. Meyer, pārstāvji,

–        Eiropas Komisijas vārdā – A. Bouchagiar, H. Kranenborg, I. Naglis un M. Noll‑Ehlers, pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2025. gada 18. decembra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir, pirmkārt, par to, kā interpretējams 14. panta d) punkta ii) apakšpunkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV 2017, L 169, 46. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvu (ES) 2019/1151 (OV 2019, L 186, 80. lpp.; turpmāk – Direktīva 2017/1132), kā arī par to, vai šī tiesību norma ir spēkā, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 7. un 8. pantu, un, otrkārt, par to, kā interpretējams 5. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.; turpmāk – VDAR).

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar konstitucionālo sūdzību (pieteikumu), ko iesniegušas fiziskas personas, kuras apstrīd tāda valsts tiesiskā regulējuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, kurš akciju sabiedrību akcionāru personas datus liek nodot atklātībā.

 Tiesiskais regulējums

 Savienības tiesības

 Harta

3        Hartas 7. pants “Privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība” noteic:

“Ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību.”

4        Hartas 8. pants “Personas datu aizsardzība” noteic:

“1.      Ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

2.      Šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.

3.      Atbilstību šiem noteikumiem kontrolē neatkarīga iestāde.”

5        Hartas 52. panta “Tiesību un principu piemērošana un interpretēšana” 1. punkts noteic:

“Visiem šajā Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība. Ievērojot proporcionalitātes principu, ierobežojumus drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi [Eiropas] Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.”

 VDAR

6        VDAR 1. un 10. apsvērumā teikts:

“(1)      Fizisku personu aizsardzība attiecībā uz personas datu aizsardzību ir pamattiesības. [Hartas] 8. panta 1. punkts un [LESD] 16. panta 1. punkts paredz, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

[..]

(10)      Lai nodrošinātu konsekventu un augsta līmeņa aizsardzību fiziskām personām un novērstu šķēršļus personu datu apritei Savienībā, fiziskas personas tiesību un brīvību aizsardzības līmenim attiecībā uz šādu datu apstrādi visās dalībvalstīs vajadzētu būt vienādam. Visā Savienībā būtu jānodrošina noteikumu par fiziskas personas pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi vienveidīga piemērošana. [..]”

7        VDAR 1. panta 2. punkts noteic, ka šī regula aizsargā fizisku personu pamattiesības un pamatbrīvības un jo īpaši to tiesības uz personas datu aizsardzību.

8        Atbilstoši VDAR 2. panta 1. punktam šo regulu piemēro personas datu apstrādei, kas pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem, un tādu personas datu apstrādei, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, ja apstrādi neveic ar automatizētiem līdzekļiem.

9        VDAR 4. pants “Definīcijas” noteic:

“Šajā regulā:

1)      “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu [..]; identificējama fiziskā persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;

2)      “apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana;

[..].”

10      VDAR 5. panta “Personas datu apstrādes principi” 1. punkts noteic:

“Personas dati:

a)      tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā (“likumīgums, godprātība un pārredzamība”);

b)      tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā; turpmāka apstrāde arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos saskaņā ar 89. panta 1. punktu nav uzskatāma par nesavietojamu ar sākotnējiem nolūkiem (“nolūka ierobežojumi”);

c)      ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos (“datu minimizēšana”);

[..].”

11      VDAR 6. panta “Apstrādes likumīgums” 1. un 3. punkts noteic:

“1.      Apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:

a)      datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem;

[..]

c)      apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;

[..].

3.      Šā panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka ar:

a)      Savienības tiesību aktiem; vai

b)      dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim.

Apstrādes nolūku nosaka minētajā juridiskajā pamatā vai – attiecībā uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto apstrādi – tas ir vajadzīgs, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Minētajā juridiskajā pamatā var būt ietverti konkrēti noteikumi, lai pielāgotu šīs regulas noteikumu piemērošanu, cita starpā vispārēji nosacījumi, kas reglamentē pārziņa īstenotu apstrādes likumību; apstrādājamo datu veidi; attiecīgie datu subjekti; vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti; apstrādes nolūka ierobežojumi; glabāšanas termiņi; un apstrādes darbības un apstrādes procedūras, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi, piemēram, citās konkrētās datu apstrādes situācijās, kas paredzētas IX nodaļā. Savienības vai dalībvalsts tiesību akti atbilst sabiedrības interešu mērķim un ir samērīgi ar izvirzīto leģitīmo mērķi.”

 Direktīva 2017/1132

12      Direktīvas 2017/1132 7. un 8. apsvērumā teikts:

“(7)      Lai nodrošinātu trešo personu interešu aizsardzību, ir īpaši svarīgi koordinēt valstu noteikumus, kas attiecas uz akciju sabiedrību vai citu ierobežotas atbildības sabiedrību atklātību, saistību, kuras tās uzņēmušās, spēkā esamību un sabiedrību spēkā neesamību.

(8)      Sabiedrības pamatdokumentiem vajadzētu būt pieejamiem, lai trešās personas varētu iepazīties ar to saturu un citu informāciju, kas attiecas uz sabiedrību, īpaši ar ziņām par personām, kuras ir pilnvarotas uzņemties saistības sabiedrības vārdā.”

13      Šīs direktīvas 1. pants “Priekšmets” noteic:

“Šajā direktīvā ir paredzēti pasākumi attiecībā uz:

–        tādu nodrošinājumu koordinēšanu, kurus sabiedrību dalībnieku un citu personu interešu aizsardzībai nosaka dalībvalstis sabiedrībām Līguma 54. panta otrās daļas nozīmē attiecībā uz akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu, ar nolūku padarīt šādus nodrošinājumus līdzvērtīgus,

–        tādu nodrošinājumu koordinēšanu, kurus sabiedrību dalībnieku un trešo personu interešu aizsardzībai nosaka dalībvalstis sabiedrībām Līguma 54. panta otrās daļas nozīmē attiecībā uz akciju sabiedrību vai citu ierobežotas atbildības sabiedrību atklātību, saistību, kuras tās uzņēmušās, spēkā esamību un sabiedrību spēkā neesamību, ar nolūku padarīt šādus nodrošinājumus līdzvērtīgus,

[..].”

14      Minētās direktīvas 4. panta “Obligātā informācija, kas ir jānorāda statūtos vai inkorporēšanas dokumentos vai atsevišķajos dokumentos” noteic:

“Sabiedrības statūtos, inkorporēšanas dokumentā vai atsevišķā dokumentā, ko publicē saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktos noteikto kārtību atbilstīgi 16. pantam, norāda vismaz šādas ziņas:

[..]

i)      ziņas par fiziskām vai juridiskām personām vai sabiedrībām, kuras parakstījušas vai kuru vārdā ir parakstīti statūti vai inkorporēšanas dokuments, vai, ja sabiedrība netika nodibināta tajā pašā laikā – minēto dokumentu projekti:

[..].”

15      Šīs pašas direktīvas 13. pants “Darbības joma” noteic:

“Koordinācijas pasākumus, kas paredzēti šajā iedaļā un 1.A iedaļā, piemēro dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz II pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem, un, ja ir norādīts, uz I un IIA pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem.”

16      Direktīvas 2017/1132 II pielikumā, kurā ir uzskaitīti tostarp tās 13. pantā minēto sabiedrību veidi, attiecībā uz Latviju ir norādītas “akciju sabiedrība, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, komandītsabiedrība”.

17      Šīs direktīvas 14. pants “Dokumenti un ziņas, kas sabiedrībām ir jānodod atklātībā” noteic:

“Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka sabiedrības obligāti nodod atklātībā vismaz šādus dokumentus un ziņas:

a)      inkorporēšanas dokumenti un, ja tie ir iekļauti atsevišķā dokumentā – statūti;

[..]

d)      ziņas par tām personām, to iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, kuras kā saskaņā ar tiesību aktiem izveidota struktūra vai kā jebkuras šādas struktūras locekļi:

i)      ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesvedībās; no atklātībai nodotajām ziņām ir skaidrs, vai personas, kas ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību, to var darīt atsevišķi vai tām ir jārīkojas kopīgi;

ii)      piedalās sabiedrības pārvaldē, uzraudzībā vai kontrolē;

[..].”

18      Minētās direktīvas 16. panta 3. punkts noteic:

“Dalībvalstis nodrošina, ka 14. pantā minētos dokumentus un informāciju nodod atklātībā, darot tos publiski pieejamus [centrālajā, komercreģistrā vai sabiedrību reģistrā]. [..]”

19      Tās pašas direktīvas 64. panta 3. punkts attiecas uz sabiedrības administrācijas vai pārvaldes struktūras pienākumiem pret kopsapulci saistībā ar finansiālo palīdzību, ko sabiedrība sniedz tās akciju iegādei, ko veic trešā persona, savukārt 95. panta 2. punkts – saistībā ar apvienošanos iegādājoties.

 Direktīva 2015/849

20      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV 2015, L 141, 73. lpp., labojums – OV 2023, L 2023/90038), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija Direktīvu (ES) 2024/1640 (OV L, 2024/1640) (turpmāk – Direktīva 2015/849), 11. un 13. pantā precizēti klienta uzticamības pārbaudes pasākumi, kas jāveic atbildīgajiem subjektiem.

21      Direktīvas 2015/849 30. panta 5. punkts noteic:

“Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par faktiskajiem īpašniekiem [patiesajiem labuma guvējiem] vienmēr ir pieejama:

[..]

c)      jebkurai personai vai organizācijai, kas var pierādīt leģitīmas intereses.

Šīs daļas c) apakšpunktā minētajām personām vai organizācijām ir atļauta piekļuve vismaz informācijai par faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas mēnesi un gadu, pastāvīgās dzīvesvietas valsti un valstspiederību, kā arī turētās kapitāla daļas veidu un apmēru.”

 Latvijas tiesiskais regulējums

 Latvijas Republikas Satversme

22      Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā ir nostiprinātas citastarp tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Saskaņā ar Satversmes tiesas (Latvija) judikatūru šā panta tvērumā ietilpst arī personas datu aizsardzība.

 Komerclikums

23      Komerclikuma 8. panta “Komercreģistra ierakstu saturs” trešās daļas 3. un 4. punkts noteic:

“(3)      Par kapitālsabiedrību komercreģistrā ierakstāmas šādas ziņas:

[..]

3)      kapitālsabiedrības valdes locekļu, padomes locekļu (ja kapitālsabiedrībai ir izveidota padome) vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datums, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi) un ieņemamais amats;

4)      valdes locekļu tiesības pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi vai kopīgi;

[..].”

24      Šā likuma 12. pants “Komercreģistra publicitāte” noteic:

“(1)      Ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešajām personām ar to izsludināšanas dienu. [..]

[..]”

25      Minētā likuma 235. pants “Akcionāru reģistrā ierakstāmās ziņas” noteic:

“(1)      Katrā akcionāru reģistra nodalījumā norāda sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un – attiecīgos gadījumos – ziņas par to, ka sabiedrība ir likvidācijas vai maksātnespējas procesā, kā arī dokumenta nosaukumu “Akcionāru reģistra nodalījums” un ieraksta šādas ziņas:

1)      nodalījuma kārtas numuru un datumu;

2)      ieraksta kārtas numuru, izmantojot vienlaidu numerāciju no pirmā akcionāru reģistra nodalījuma;

3)      akciju kārtas numurus;

4)      ziņas par akcionāriem:

a)      fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, – dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi) un adresi, kurā tā sasniedzama,

b)      juridiskajai personai un personālsabiedrībai – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

5)      akcionāra elektroniskā pasta adresi, ja akcionārs to lūdzis izmantot sabiedrības saziņai ar viņu;

6)      katra akcionāra akciju kategoriju, skaitu, nominālvērtību un no akcijām izrietošo balsu skaitu;

7)      akciju apmaksas stāvokli;

8)      akcionāru kopīgo pārstāvi, kas iecelts šā likuma 157. pantā noteiktajā kārtībā, norādot šā panta pirmās daļas 4. un 5. punktā minētās ziņas par viņu;

9)      ziņas par akcijām, ko ieguvusi pati sabiedrība, norādot akciju iegūšanas pamatu.

[..]”

26      Atbilstoši šā paša likuma 268. pantam “Akcionāru sapulces kompetence”:

“(1)      Tikai akcionāru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par:

1)      sabiedrības gada pārskatu;

2)      aizvadītā darbības gada peļņas izlietošanu;

3)      padomes locekļu, revidentu un likvidatoru ievēlēšanu un atsaukšanu;

4)      prasības celšanu pret valdes un padomes locekļiem un revidentu vai par atteikšanos no prasības pret viņiem, kā arī par sabiedrības pārstāvja iecelšanu prasības uzturēšanai pret padomes locekļiem;

[..]

6)      sabiedrības statūtu grozīšanu;

7)      pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;

8)      sabiedrības vērtspapīru emisiju un konversiju, kā arī par centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā iegrāmatot sabiedrības dematerializētās akcijas;

9)      atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem un revidentam;

10)      sabiedrības darbības izbeigšanu vai turpināšanu, apturēšanu vai atjaunošanu, vai par sabiedrības reorganizāciju;

11)      valdes un padomes locekļiem paredzētās atlīdzības noteikšanas vispārējiem principiem, veidiem un kritērijiem;

12)      sabiedrības akciju piešķiršanu darbiniekiem un valdes un padomes locekļiem.

(2)      Akcionāru sapulce pieņem lēmumus citos jautājumos tikai tad, ja tas paredzēts likumā.”

 Uzņēmumu reģistra likums

27      Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (turpmāk – Uzņēmumu reģistra likums) 4.¹⁰ panta “Personu tiesības izmantot Uzņēmumu reģistra informāciju” piektā daļa ir formulēta šādi:

“Uzņēmumu reģistrs ziņas un dokumentus, kas iekļauti reģistrācijas lietas publiskajā daļā (4.¹⁵ panta pirmā daļa), tiešsaistes datu pārraides režīmā (tostarp lielapjoma lejupielādei) sniedz bez maksas.”

28      Šā likuma 4.¹¹ panta “Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē publicējamā informācija” pirmās daļas 2. punkts noteic:

“Uzņēmumu reģistrs nodrošina, ka tā tīmekļvietnē par Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem neidentificētam lietotājam publiski ir pieejama šāda jaunākā (aktuālā) informācija:

[..]

2)      citas reģistrētās ziņas.”

29      Minētā likuma 4.¹⁵ pants “Reģistrācijas lietas publiskā un nepubliskā daļa” noteic:

“Reģistrācijas lietas publiskajā daļā iekļauj:

[..]

2)      citas reģistrētās ziņas:

[..]

b)      ziņas no kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistra nodalījuma par kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) [..].

3)      šādus reģistrācijas lietā esošos dokumentus:

a)      komercreģistrā – [..] dalībnieku (akcionāru) reģistra nodalījumu, [..].

Reģistrācijas lietā esošos dokumentus un ziņas, kas nav norādītas šā panta pirmajā daļā, iekļauj reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā.

Ja reģistra ierakstam vai reģistrētajām ziņām ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss vai ar normatīvo aktu ir ierobežota to publiskošana, tās iekļauj reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā.

Reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā iekļautās ziņas un dokumenti (šā panta otrā un trešā daļa) ir ierobežotas pieejamības informācija, un to var iegūt normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai tiesībaizsardzības institūcijas, kā arī Finanšu izlūkošanas dienests un uzraudzības un kontroles institūcijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā bez ierobežojumiem, bet citas institūcijas – iesniedzot pamatotu pieprasījumu. Privātpersonas reģistrācijas lietu nepubliskās daļas ziņas un dokumentus pieprasa Informācijas atklātības likumā noteiktajā ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas kārtībā.”

 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums

30      Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums) 5.¹ panta “Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība no Latvijas Republikas informācijas sistēmām” pirmā daļa noteic:

“Likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešsaistes formā ierakstus un ziņas par dalībniekiem un patiesajiem labuma guvējiem, kā arī glabāt un citādi apstrādāt minēto informāciju, lai izvērtētu ziņas par klientu un tā darījuma partneriem un nepieciešamību ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, kā arī konstatētu, vai klientam nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai ierosināts tiesiskās aizsardzības process.”

 Starptautisko un nacionālo sankciju likums

31      Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Starptautisko un nacionālo sankciju likums) 5. pants “Finanšu ierobežojumi” noteic:

“Ja attiecībā uz sankciju subjektu nacionālajās sankcijās noteikti finanšu ierobežojumi, visām personām atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma:

1)      iesaldēt visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta, tostarp trešo personu, kuras rīkojas to vārdā vai to vadībā, īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē;

2)      tieši vai netieši nedarīt pieejamus sankciju subjektam, tostarp trešām personām, kuras rīkojas to vārdā vai to vadībā, vai to labā, līdzekļus un saimnieciskos resursus;

3)      nesniegt sankciju subjektam, tostarp trešām personām, kuras rīkojas to vārdā vai to vadībā, vai to labā, nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu pakalpojumus.”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

32      Septiņpadsmit fiziskas personas vērsās Satversmes tiesā, kas ir iesniedzējtiesa, ar sūdzību (pieteikumu), lai apstrīdētu valsts tiesiskā regulējuma, proti, Uzņēmumu reģistra likuma, 4.¹⁵ panta pirmās daļas 2. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šā likuma 4.¹⁰ panta piekto daļu un Komerclikuma 235. panta pirmo daļu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam, kas garantē tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.

33      Saskaņā ar šo tiesisko regulējumu noteiktas ziņas par akciju sabiedrību akcionāriem tiek darītas publiski pieejamas. Ja šāds akcionārs ir fiziska persona, šīs ziņas ietver šā akcionāra vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja tam nav personas koda, dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi, kā arī adresi, kurā akcionārs sasniedzams. Turklāt un neatkarīgi no tā, vai akcionārs ir fiziska persona, minētās ziņas ietver arī akcionāra e‑pasta adresi, ja akcionārs to lūdzis izmantot sabiedrības – kuras akcijas tam pieder – saziņai ar viņu, viņa akciju kategoriju, skaitu un nominālvērtību, kā arī ar no akcijām izrietošo balsu skaitu. Šīs ziņas – kā noteic Uzņēmumu reģistra likuma 4.¹¹ panta pirmās daļas 2. punkts – ir pieejamas arī tiešsaistē un lielapjoma lejupielādei citastarp jebkuram neidentificētam lietotājam.

34      Pieteikuma iesniedzēji ir mazākuma akcionāri kādā akciju sabiedrībā. Tie apgalvo, ka Latvijas likumdevējs neesot nedz vērtējis, nedz pamatojis vajadzību attiecīgās ziņas publiskot, un norāda, ka pēc šo ziņu publiskošanas neesot iespējams ierobežot to turpmāku izmantošanu un ka pastāvot augsts risks, ka tās tiks izmantotas negodprātīgos nolūkos. Katrā ziņā, ņemot vērā 2022. gada 22. novembra spriedumu Luxembourg Business Registers (C‑37/20 un C‑601/20, EU:C:2022:912, turpmāk – spriedums Luxembourg Business Registers), šo ziņu publiskošana esot nepamatota un nesamērīga, ņemot vērā, ka pieteikuma iesniedzēji pamatlietā nav nedz attiecīgās sabiedrības faktiskie labuma guvēji, nedz tās vadības struktūru locekļi un ka viņiem nav nedz tiesību, nedz iespēju īstenot kontroli pār šo sabiedrību.

35      Šajā ziņā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, pirmām kārtām, vai tās izskatāmajā lietā aplūkotā personas datu publiskošana ir prasīta saskaņā ar Direktīvu 2017/1132, konkrēti, tās 14. panta d) punkta ii) apakšpunktu, kas attiecas uz dokumentiem vai ziņām par personām, kuras piedalās sabiedrības pārvaldē, uzraudzībā vai kontrolē. Ja tas tā būtu, šī tiesa uzskata, ka būtu jāpārbauda, vai šāds publiskošanas pienākums ir spēkā, ņemot vērā Hartas 7. un 8. pantu.

36      Otrām kārtām, šī tiesa vēlas uzzināt, vai dalībvalsts drīkst savās valsts tiesībās paredzēt šādu publiskošanas pienākumu, lai sasniegtu tādus mērķus kā Latvijas Republikas Saeimas norādītie, proti, pirmkārt, nodrošināt atklātu uzņēmējdarbības vidi un aizsargāt trešo personu intereses, otrkārt, novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma un masu iznīcināšanas ieroču proliferācijas finansēšanu, kā arī, treškārt, nodrošināt informāciju, kas nepieciešama nacionālo, starptautisko un Savienības sankciju izpildei, vai arī tomēr, šādi rīkodamās, tā pārkāpj VDAR normas, it īpaši tās 5. panta 1. punktu, kā arī Hartas normas. Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka piekļuve attiecīgajiem datiem nav pakārtota nevienam nosacījumam, kāds būtu, piemēram, pienākums pierādīt leģitīmu interesi.

37      Šādos apstākļos Satversmes tiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai Direktīvas 2017/1132 14. panta d) punktā lietotais jēdziens “personas, kas piedalās sabiedrības pārvaldē, uzraudzībā vai kontrolē” ir iztulkojams tādējādi, ka tas attiecas uz ikvienu akciju sabiedrības akcionāru un tādējādi dalībvalstij ir pienākums informāciju par ikvienu akciju sabiedrības akcionāru nodot atklātībā, darot to publiski pieejamu reģistrā atbilstoši Direktīvas 2017/1132 16. panta 3. punktam?

2)      Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2017/1132 14. panta d) punkta ii) apakšpunkts, ciktāl tas paredz nodot atklātībā ziņas par ikvienu akciju sabiedrības akcionāru, ir spēkā, ņemot vērā Hartas 7. pantā garantētās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un 8. pantā garantētās tiesības uz personas datu aizsardzību?

3)      Vai [VDAR] 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir iztulkojams tādējādi, ka akciju sabiedrību akcionāru personas datu apstrādes nolūks var būt, pirmkārt, atklātas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana un trešo personu interešu aizsardzība, otrkārt, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana, un, treškārt, nacionālo, starptautisko un Eiropas Savienības sankciju izpildei nepieciešamās informācijas nodrošināšana?

4)      Vai [VDAR] 5. panta 1. punktā ietvertie principi pieļauj iepriekš minētajos nolūkos paredzēt tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ikviena akciju sabiedrības akcionāra personas datus var iegūt ikviena persona un tai nav pienākuma pierādīt leģitīmu interesi iegūt šādus datus?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

38      Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2017/1132 14. panta d) punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas noteic prasību publiskot informāciju par visiem šajā tiesību normā minēto sabiedrību akcionāriem, tostarp šādu sabiedrību mazākuma akcionāriem.

39      Saskaņā ar šo tiesību normu, kas ir piemērojama Direktīvas 2017/1132 13. pantā minētajiem sabiedrību veidiem, proti, tiem, kas uzskaitīti šīs direktīvas II pielikumā, dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka šīs sabiedrības obligāti nodod atklātībā vismaz dokumentus un ziņas par tām personām, to iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, kuras kā saskaņā ar tiesību aktiem izveidota struktūra vai kā jebkuras šādas struktūras locekļi ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesvedībās vai kuras piedalās sabiedrības pārvaldē, uzraudzībā vai kontrolē.

40      Šajā ziņā jāatgādina pastāvīgās judikatūras atziņa, ka jēdzieni, kas rodami tādā Savienības tiesību normā, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noskaidrotu to jēgu un tvērumu, visā Savienībā parasti ir interpretējami autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā ne tikai šīs normas formulējumu, bet arī kontekstu un šo normu ietverošā tiesiskā regulējuma mērķus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1984. gada 18. janvāris, Ekro, 327/82, EU:C:1984:11, 11. punkts, un 2025. gada 18. decembris, Slagelse Almennyttige Boligselskab, Afdeling Schackenborgvænge, C‑417/23, EU:C:2025:1017, 76. punkts).

41      Par Direktīvas 2017/1132 14. panta d) punkta formulējumu jāteic, ka šajā tiesību normā nav skaidri minēti nedz akcionāri, nedz akcionāru kopsapulce. Turklāt minētajā tiesību normā ir atsauce uz ziņām “par tām personām” un šo personu “iecelšanu amatā” un “atbrīvošanu no amata”, kuras kā saskaņā ar tiesību aktiem izveidota struktūra vai kā jebkuras šādas struktūras locekļi ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību darījumos ar trešām personām un tiesvedībās un/vai kuras piedalās sabiedrības pārvaldē, uzraudzībā vai kontrolē. Taču – kā rakstveida apsvērumos norāda Latvijas un Polijas valdības, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija – sabiedrības akcionāri netiek nedz iecelti amatā, nedz atbrīvoti no tā. Proti, viņu statuss izriet tikai no viņu līdzdalības sabiedrības pamatkapitālā – no viņu īpašumtiesībām uz šīs sabiedrības emitētajām akcijām – un šajā ziņā tas atšķiras no to personu statusa, kuras ir norīkotas darboties minētās sabiedrības administrācijas un pārvaldes struktūrās un pārstāvēt šo sabiedrību attiecībās ar trešām personām.

42      Par šīs tiesību normas kontekstu jākonstatē, ka vairākās Direktīvas 2017/1132 normās, piemēram, šīs direktīvas 64. panta 3. punktā un 95. panta 2. punktā, ir redzams, ka Savienības likumdevējs terminoloģiski nošķir administrācijas un pārvaldes struktūras no akcionāru kopsapulces. Tādējādi, lai gan šai kopsapulcei ir zināmas lēmumu pieņemšanas prerogatīvas, šīs prerogatīvas pēc savas iedabas atšķiras no sabiedrības administrācijas un pārvaldes struktūru īstenotajām pilnvarām, un līdz ar to nedz darbības, ko veic minētā kopsapulce, nedz darbības, ko tajā veic tās dalībnieki, nav kvalificējamas kā “piedalīšanās” minētās direktīvas 14. panta d) punkta ii) apakšpunkta izpratnē.

43      Turklāt, lai arī Direktīvas 2017/1132 14. panta a) punkts, kas skatāms kopsakarā ar tās 4. panta i) punktu, prasa nodot atklātībā akciju sabiedrības dibināšanas dokumentu, kā arī statūtus, un šajos dokumentos jānorāda ziņas par to parakstītāju identitāti, kuras var ietvert šīs sabiedrības sākotnējos akcionārus, tomēr nevienā šīs direktīvas normā nav skaidri prasīts publiskot šādas sabiedrības akcionāru sastāva vēlākas izmaiņas.

44      Par Direktīvas 2017/1132 mērķiem jāteic: no šīs direktīvas 7. un 8. apsvēruma, kā arī tās 1. panta izriet, ka tajā paredzētās informācijas nodošanas atklātībā mērķis citastarp ir aizsargāt trešo personu intereses attiecībā pret akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, tāpēc ka vienīgā garantija, ko šīs sabiedrības sniedz trešām personām, ir šo sabiedrību aktīvi. Tālab sabiedrības pamatdokumentiem vajadzētu būt pieejamiem, lai trešās personas varētu iepazīties ar to saturu un citu informāciju, kas attiecas uz sabiedrību, īpaši ar ziņām par personām, kuras ir pilnvarotas uzņemties saistības sabiedrības vārdā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, Agentsia po vpisvaniyata, C‑200/23, EU:C:2024:827, 77. punkts).

45      Turklāt minētās direktīvas mērķis ir nodrošināt tiesisko drošību attiecībās starp sabiedrībām un trešām personām, lai pēc iekšējā tirgus izveides pastiprinātu darījumu plūsmu starp dalībvalstīm. Tālab ir svarīgi, lai ikviens, kas vēlas nodibināt un uzturēt darījumu attiecības ar citās dalībvalstīs esošām sabiedrībām, varētu viegli uzzināt būtiskus datus par komercsabiedrību uzbūvi un šīs sabiedrības pārstāvēt tiesīgo personu pilnvarām, un tādēļ ir vajadzīgs, lai visi relevantie dati būtu skaidri norādīti šīs direktīvas 16. panta 3. punktā minētajā reģistrā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, Agentsia po vpisvaniyata, C‑200/23, EU:C:2024:827, 78. punkts un tajā minētā judikatūra).

46      Savukārt šajā gadījumā datu par visiem akciju sabiedrību akcionāriem un it īpaši to mazākuma akcionāriem publiskošana nešķiet esam lietderīga mērķim aizsargāt trešo personu intereses un tiesisko drošību, un tātad ar šo mērķi nav attaisnojama. Proti, tā kā mazākuma akcionāri – atšķirībā no sabiedrības administrācijas un pārvaldes struktūru locekļiem – principā nav tiesīgi nedz pārstāvēt akciju sabiedrību, nedz tās vārdā uzņemties saistības darījumos ar trešām personām, nedz veikt vadības un uzraudzības funkcijas, tad šķiet, ka nav būtiski, lai šīs trešās personas zinātu datus par visiem šiem akcionāriem.

47      Līdz ar to uz pirmo jautājumu ir atbildams, ka Direktīvas 2017/1132 14. panta d) punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas nenoteic prasību publiskot informāciju par visiem šajā tiesību normā minēto sabiedrību akcionāriem, tostarp šādu sabiedrību mazākuma akcionāriem.

 Par otro jautājumu

48      Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, uz otro jautājumu nav jāatbild.

 Par trešo un ceturto jautājumu

49      Ar šiem jautājumiem, kuri skatāmi kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai VDAR 5. un 6. pants, lasot tos Hartas 7. un 8. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas noteic pienākumu nodot atklātībā visu akciju sabiedrību akcionāru, tostarp mazākuma akcionāru, personas datus par katra šā akcionāra identitāti un kontaktinformāciju, tam piederošo akciju kategoriju, skaitu, nominālvērtību un no šīm akcijām izrietošo balsu skaitu – tālab, lai nodrošinātu atklātu uzņēmējdarbības vidi trešo personu interešu aizsardzībai, novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un masu iznīcināšanas ieroču proliferācijas finansēšanu, kā arī nodrošinātu nacionālo, starptautisko un Savienības sankciju izpildei nepieciešamo informāciju –, situācijā, kad piekļuve šiem datiem nav pakārtota nekādiem nosacījumiem, piemēram, pienākumam pierādīt leģitīmu interesi.

50      Visupirms jāatgādina, ka atbilstoši VDAR mērķim, kas – kā redzams no šīs regulas 1. panta un 1. un 10. apsvēruma – citastarp ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību fizisko personu pamattiesībām un pamatbrīvībām, jo īpaši Hartas 8. panta 1. punktā un LESD 16. panta 1. punktā nostiprinātajām viņu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar personas datu apstrādi, ikvienai personas datu apstrādei jāatbilst tostarp VDAR 5. pantā noteiktajiem datu apstrādes principiem un šīs regulas 6. pantā uzskaitītajiem apstrādes likumīguma nosacījumiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2025. gada 9. janvāris, Mousse, C‑394/23, EU:C:2025:2, 21. un 22. punkts, kā arī 2025. gada 3. aprīlis, Ministerstvo zdravotnictví (Juridiskas personas pārstāvja dati), C‑710/23, EU:C:2025:231, 29. un 33. punkts).

51      Šajā ziņā jānorāda: VDAR 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts noteic, ka personas dati jāapstrādā likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā.

52      Turklāt saskaņā ar VDAR 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kurā noteikts personas datu apstrādes nolūka ierobežojumu princips, šādi dati, pirmkārt, jāvāc konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un, otrkārt, tos nedrīkst turpmāk apstrādāt ar šiem nolūkiem nesavienojamā veidā. Saskaņā ar Tiesas judikatūru šis princips nozīmē gan visupirms to, ka apstrādes nolūkiem jābūt identificētiem vismaz jau personas datu vākšanas laikā, gan to, ka šīs apstrādes nolūkiem jābūt skaidri norādītiem, gan arī to, ka minētās apstrādes nolūkiem citastarp jānodrošina šo datu apstrādes likumīgums VDAR 6. panta 1. punkta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 20. oktobris, Digi, C‑77/21, EU:C:2022:805, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

53      Visbeidzot, VDAR 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kurā nostiprināts datu minimizēšanas princips, noteic, ka šiem datiem jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un jāietver tikai tas, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos. Šis princips ir samērīguma principa izpausme (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 9. janvāris, Mousse, C‑394/23, EU:C:2025:2, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

54      Attiecībā uz apstrādes likumīguma nosacījumiem VDAR 6. panta 1. punkta pirmajā daļā ir sniegts izsmeļošs un ierobežojošs to gadījumu uzskaitījums, kuros personas datu apstrāde ir uzskatāma par likumīgu. Tādējādi, lai apstrādi varētu uzskatīt par likumīgu, tai jāatbilst kādai no šajā normā paredzētajām hipotēzēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2025. gada 9. janvāris, Mousse, C‑394/23, EU:C:2025:2, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

55      Saskaņā ar VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu personas datu apstrāde ir likumīga, ja un ciktāl datu subjekts ir devis piekrišanu savu datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem. Ja šādas piekrišanas nav vai ja piekrišana nav dota brīvi, konkrēti, apzināti un viennozīmīgi VDAR 4. panta 11. punkta izpratnē, šāda apstrāde var tik un tā būt attaisnota tad, ja tā atbilst kādai no nepieciešamības prasībām, kas minētas VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas b)–f) apakšpunktā. Šajā kontekstā gan jāteic, ka šajā pēdējā minētajā tiesību normā paredzētie pamatojumi, ciktāl tie rada likumīgu pamatu personas datu apstrādei, kas veikta bez datu subjekta piekrišanas, jāinterpretē šauri (spriedums, 2025. gada 9. janvāris, Mousse, C‑394/23, EU:C:2025:2, 26. un 27. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

56      Turklāt – kā atzīts Tiesas judikatūrā –, ja var konstatēt, ka personas datu apstrāde ir nepieciešama, ņemot vērā kādu no VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas b)–f) apakšpunktā paredzētajiem pamatojumiem, nav jānoskaidro, vai uz šo apstrādi attiecas arī kāds cits no šiem pamatojumiem (spriedums, 2025. gada 9. janvāris, Mousse, C‑394/23, EU:C:2025:2, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

57      Šajā gadījumā nav strīda par to, ka pamatlietā aplūkotā informācija attiecas uz identificētām vai identificējamām fiziskām personām un ka tādējādi tā kvalificējama kā personas dati VDAR 4. panta 1. punkta izpratnē. Strīda nav arīdzan par to, ka šī informācija tiek apstrādāta VDAR 4. panta 2. punkta izpratnē, ciktāl tā ir darīta publiski pieejama, un ka šī apstrāde, kas pēc savas iedabas ir automatizēta, ietilpst VDAR materiālajā piemērošanas jomā saskaņā ar šīs regulas 2. panta 1. punktu.

58      Turklāt – kā secinājumu 43. punktā būtībā norāda ģenerāladvokāts – pienākums veikt pamatlietā aplūkoto datu apstrādi ir noteikts valsts tiesiskajā regulējumā un tātad šī apstrāde jāizvērtē, ņemot vērā VDAR 6. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, saskaņā ar kuru apstrāde ir likumīga, ja un ciktāl tā ir “vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu”.

59      VDAR 6. panta 3. punktā tostarp precizēts, ka šajā gadījumā apstrādei jābūt pamatotai ar Savienības tiesību aktiem vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim, un ka apstrādes nolūkam jābūt noteiktam minētajā juridiskajā pamatā. Savukārt šim pamatam jāatbilst sabiedrības interešu mērķim un jābūt samērīgam ar izvirzīto leģitīmo mērķi. Tā kā šajās prasībās izpausmi rod no Hartas 52. panta 1. punkta izrietošās prasības, tās jāinterpretē šīs nupat minētās normas gaismā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2022. gada 1. augusts, Vyriausioji tarnybinės etikos komisija, C‑184/20, EU:C:2022:601, 69. punkts, un 2024. gada 4. oktobris, Agentsia po vpisvaniyata, C‑200/23, EU:C:2024:827, 104. punkts).

60      Šajā ziņā jānorāda, ka Hartas 7. un 8. pantā garantētās pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību nav absolūtas prerogatīvas, bet gan aplūkojamas saistībā ar to funkciju sabiedrībā un līdzsvarojamas ar citām pamattiesībām. Tādējādi tām var tikt noteikti ierobežojumi, ja atbilstoši Hartas 52. panta 1. punktam tie ir paredzēti tiesību aktos un tajos tiek respektēta pamattiesību būtība, kā arī ievērots samērīguma princips (spriedumi, 2021. gada 22. jūnijs, Latvijas Republikas Saeima (Pārkāpumu uzskaites punkti), C‑439/19, EU:C:2021:504, 105. punkts; 2022. gada 1. augusts, Vyriausioji tarnybinės etikos komisija, C‑184/20, EU:C:2022:601, 70. punkts, kā arī 2024. gada 4. oktobris, Bezirkshauptmannschaft Landeck (Mēģinājums piekļūt mobilajā tālrunī saglabātajiem personas datiem), C‑548/21, EU:C:2024:830, 85. punkts un tajā minētā judikatūra).

61      Šajā kontekstā jāatgādina pastāvīgās judikatūras atziņa, ka, lai pasākumi, no kuriem izriet iejaukšanās Hartas 7. un 8. pantā garantētajās tiesībās, būtu samērīgi, tajos jāievēro ne tikai piemērotības un nepieciešamības prasības, bet arī prasība par šo pasākumu samērīgumu ar sasniedzamo mērķi (spriedums, Luxembourg Business Registers, 63. punkts un tajā minētā judikatūra).

62      Konkrētāk – atkāpes no personas datu aizsardzības un tās ierobežojumi tiek īstenoti tikai strikti nepieciešamajā apmērā, ņemot vērā, ka, ja izvirzīto leģitīmo mērķu sasniegšanai ir iespēja izvēlēties starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, no tiem jāizvēlas vismazāk ierobežojošais. Turklāt vispārējo interešu mērķa īstenošanā nedrīkst bez ievērības atstāt faktu, ka šis mērķis jāsalāgo ar izvēlētā pasākuma skartajām pamattiesībām, pienācīgi samērojot vispārējo interešu mērķi ar skartajām tiesībām tālab, lai nodrošinātu, ka šā pasākuma radītās neērtības nav nesamērīgas ar sasniedzamajiem mērķiem. Tādējādi iespēja attaisnot Hartas 7. un 8. pantā garantēto tiesību ierobežojumu ir izvērtējama, izsverot ar attiecīgo ierobežojumu īstenotās iejaukšanās smagumu un pārbaudot, vai ar šo ierobežojumu sasniedzamā vispārējo interešu mērķa nozīmīgums ir samērīgs ar šo smagumu (spriedums, Luxembourg Business Registers, 64. punkts un tajā minētā judikatūra).

63      Turklāt, lai tiktu izpildīta samērīguma prasība, attiecīgajā tiesiskajā regulējumā, kas ietver iejaukšanos, jāiekļauj arī skaidri un precīzi noteikumi, kas reglamentē paredzēto pasākumu apjomu un piemērošanu un izvirza minimālās prasības, lai datu subjektiem būtu pietiekamas garantijas, kas tiem ļautu efektīvi aizsargāt savus personas datus pret ļaunprātīgas izmantošanas riskiem. Regulējumā it īpaši jābūt norādītam, kādos apstākļos un ar kādiem nosacījumiem šādu datu apstrādi paredzošs pasākums var tikt veikts, tādējādi garantējot, ka šāda iejaukšanās notiek tikai strikti nepieciešamajā apmērā (šajā nozīmē skat. spriedumu, Luxembourg Business Registers, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).

64      Šajā gadījumā iesniedzējtiesai jāpārbauda, pirmām kārtām, vai pamatlietā aplūkotais valsts tiesiskais regulējums, ņemot vērā šā sprieduma 52. punktā atgādināto judikatūru, atbilst VDAR 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajam nolūka ierobežojumu principam un vai apstrādes nolūki ir noteikti attiecīgajā juridiskajā pamatā, kā prasīts VDAR 6. panta 3. punktā. Kā secinājumu 45. punktā norāda ģenerāladvokāts, šajā ziņā ir svarīgi, lai attiecīgo nolūku vai nolūkus būtu iespējams pietiekami skaidri izsecināt no attiecīgā regulējuma formulējuma vai normatīvā konteksta.

65      Otrām kārtām, jāpārbauda, vai – ņemot vērā šā sprieduma 59.–63. punktā atgādināto pastāvīgo judikatūru un no attiecīgā juridiskā pamata izrietošās iejaukšanās Hartas 7. un 8. pantā garantētajās tiesībās smagumu – šis juridiskais pamats atbilst pārējām no VDAR 6. panta 3. punkta un Hartas 52. panta 1. punkta izrietošajām prasībām.

66      Lai arī pārbaudīt šo pārējo prasību izpildi galu galā ir iesniedzējtiesas ziņā, Tiesai, lemjot par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, jāsniedz iesniedzējtiesai visas norādes par Savienības tiesību interpretāciju, kuras šai iesniedzējtiesai var būt noderīgas, izspriežot tajā izskatāmo lietu, un vajadzības gadījumā jāsniedz skaidrojumi, pēc kuriem tā varēs vadīties savā vērtējumā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 27. jūnijs, Congregación de Escuelas Pías Provincia Betania, C‑74/16, EU:C:2017:496, 36. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2025. gada 9. janvāris, Mousse, C‑394/23, EU:C:2025:2, 51. punkts).

67      Šajā ziņā no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka personas datu izpaušana trešām personām, tostarp šādus datus darot pieejamus, rada iejaukšanos Hartas 7. un 8. pantā nostiprinātajās pamattiesībās, lai kāda arī būtu izpaustās informācijas turpmāka izmantošana. Šajā ziņā nav svarīgi, vai attiecīgā informācija par privāto dzīvi ir sensitīva vai nav un vai ieinteresētajām personām ir vai nav radītas iespējamas neērtības šīs iejaukšanās dēļ (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 21. jūnijs, Ligue des droits humains, C‑817/19, EU:C:2022:491, 96. punkts, un spriedumu Luxembourg Business Registers, 39. punkts).

68      Šajā gadījumā, lai gan pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā ir konkrēti uzskaitīti atklātībai nododamie personas dati un tādējādi no tā izrietošā iejaukšanās ir paredzēta likumā, tomēr vēl jāizsver šīs iejaukšanās smagums un jāpārbauda, vai apgalvoto vispārējo interešu mērķa svarīgums ir samērīgs ar šīs iejaukšanās smagumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 1. augusts, Vyriausioji tarnybinės etikos komisija, C‑184/20, EU:C:2022:601, 98. punkts).

69      Tādējādi, pirmkārt, lai novērtētu šādas iejaukšanās smagumu, jāņem vērā tostarp attiecīgo personas datu iedaba, it īpaši to iespējamā sensitivitāte, kā arī attiecīgo datu apstrādes veids un konkrētā kārtība, it īpaši, cik lielam personu lokam ir piekļuve šiem datiem, un šīs piekļuves kārtība (spriedums, 2022. gada 1. augusts, Vyriausioji tarnybinės etikos komisija, C‑184/20, EU:C:2022:601, 99. punkts un tajā minētā judikatūra).

70      Šajā gadījumā jānorāda – tā kā atklātībai nodotie dati citastarp attiecas uz katra akcionāra identitāti, kontaktinformāciju, viņam piederošo akciju kategoriju, skaitu un nominālvērtību, kā arī no šīm akcijām izrietošo balsu skaitu, ar šādiem datiem ir iespējams izveidot profilu tostarp attiecībā uz ieinteresētās personas mantisko stāvokli, kā arī tautsaimniecības nozarēm un konkrētiem uzņēmumiem, kuros šī persona iegulda (šajā nozīmē skat. spriedumu Luxembourg Business Registers, 41. punkts).

71      Šādai publiskošanai ir raksturīgs vēl arī tas, ka šie dati kļūst pieejami potenciāli neierobežotam personu lokam, un tādējādi šīs apstrādes iznākumā brīvi piekļūt minētajiem datiem var būt iespējams arī tādām personām, kuras kādu citu, ar šīs nodošanas atklātībā mērķi nesaistītu iemeslu dēļ vēlas noskaidrot, piemēram, akcionāra materiālo un finansiālo stāvokli. To izdarīt izrādās esam vēl jo vienkāršāk, ja ar attiecīgajiem datiem var iepazīties internetā (šajā nozīmē skat. spriedumu Luxembourg Business Registers, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

72      Turklāt sekas, kas datu subjektiem varētu rasties iespējamas viņu datu ļaunprātīgas izmantošanas dēļ, pasliktina gan apstāklis, ka, tiklīdz šie dati ir nodoti atklātībai, ar tiem var ne tikai brīvi iepazīties, bet tos var arī saglabāt un izplatīt, gan tas, ka šādas secīgas apstrādes gadījumā šiem datu subjektiem kļūst arvien grūtāk, ja ne pat iluzori efektīvi aizsargāties pret ļaunprātīgām darbībām (šajā nozīmē skat. spriedumu Luxembourg Business Registers, 43. punkts).

73      Līdz ar to, lai arī pamatlietā aplūkoto datu nodošana atklātībai neapdraud Hartas 7. un 8. pantā garantēto tiesību būtību, tā tik un tā rada smagu iejaukšanos šajās tiesībās (šajā nozīmē skat. spriedumu, Luxembourg Business Registers, 44. un 54. punkts).

74      Otrkārt, kā secinājumu 50.–52. punktā izklāsta ģenerāladvokāts, jākonstatē, ka mērķi – kurus Latvijas Republikas Saeima norādījusi iesniedzējtiesā, lai pamatotu pamatlietā aplūkotajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto pasākumu, un kuri ir atgādināti šā sprieduma 49. punktā – var būt uzskatāmi par Savienības atzītiem vispārējo interešu mērķiem. Tomēr jāpārbauda, vai tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais atbilst piemērotības un nepieciešamības prasībām, kā arī prasībai par šā pasākuma samērīgumu ar sasniedzamajiem mērķiem šā sprieduma 61. punkta izpratnē.

75      Par vispārējo interešu mērķi nodrošināt atklātu uzņēmējdarbības vidi trešo personu interešu aizsardzībai jāteic, ka tas šķiet būtībā atbilstam mērķim, ar kādu Direktīvas 2017/1132 14. panta d) punktā, lasot to šīs direktīvas 7. un 8. apsvēruma gaismā, tiek veikta dalībvalstu tiesību normu koordinēšana.

76      Taču, kā redzams no šā sprieduma 46. punkta, datu par visiem akciju sabiedrības akcionāriem un it īpaši tās mazākuma akcionāriem publiskošana nešķiet esam lietderīga šim mērķim. Tāpēc tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais nešķiet esam nedz piemērots, nedz nepieciešams, lai sasniegtu minēto mērķi, un līdz ar to nevar attaisnot šā sprieduma 73. punktā minēto smago iejaukšanos Hartas 7. un 8. pantā garantētajās tiesībās.

77      Runājot par vispārējo interešu mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un masu iznīcināšanas ieroču proliferācijas finansēšanu, jākonstatē, ka sabiedrības piekļuve attiecīgajiem datiem ir piemērota, lai veicinātu šā mērķa īstenošanu, tāpēc ka šīs piekļuves publiskums un no tās izrietošā vairotā pārskatāmība ļauj radīt tādu vidi, kurā šādas darbības veikt ir mazāk iespējams (šajā nozīmē skat. spriedumu Luxembourg Business Registers, 67. punkts).

78      Tomēr šāda piekļuve nav uzskatāma par strikti nepieciešamu, ja šo mērķi saprātīgi var sasniegt tikpat efektīvi ar citiem līdzekļiem, kas mazāk aizskartu Hartas 7. un 8. pantā garantētās tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2024. gada 4. oktobris, Bezirkshauptmannschaft Landeck (Mēģinājums piekļūt mobilajā tālrunī saglabātajiem personas datiem), C‑548/21, EU:C:2024:830, 87. punkts).

79      Proti, cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma un masu iznīcināšanas ieroču proliferācijas finansēšanu primāri jāveic valsts iestādēm, kā arī tādiem subjektiem, piemēram, kredītiestādēm vai finanšu iestādēm, kam to darbības dēļ šajā ziņā ir noteikti konkrēti pienākumi (spriedums Luxembourg Business Registers, 83. punkts), piemēram, pienākumi, kas izriet citastarp no Direktīvas 2015/849 11. un 13. panta.

80      Šajā kontekstā jānorāda, ka Direktīvas 2015/849 30. panta 5. punkts, kura formulējums izriet no Direktīvas 2024/1640 74. panta 1. punkta, noteic, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai informācija par patiesajiem labuma guvējiem šīs tiesību normas izpratnē vienmēr būtu pieejama tostarp “jebkurai personai vai organizācijai, kas var pierādīt leģitīmas intereses”, nevis vispārpieejama.

81      Šajā ziņā arī jāpaskaidro, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru tiesiskais regulējums, kas šā sprieduma 77. punktā minētā mērķa sasniegšanas nolūkā ļauj piekļūt personas datiem ikvienam, kas var pamatot leģitīmu interesi, principā ir tāds, kas iejaukšanos Hartas 7. un 8. pantā garantētajās tiesībās spēj aprobežot ar strikti nepieciešamo (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2026. gada 21. maijs, Across Fiduciaria u.c., C‑684/24 un C‑685/24, EU:C:2026:410, 106. punkts).

82      Taču šajā gadījumā, tā kā runa ir par mazākuma akcionāriem, kuri nav patiesie labuma guvēji sabiedrībā, kurā tiem pieder daļa no pamatkapitāla, vēl jo vairāk nešķiet strikti nepieciešams, lai tādi personas dati kā pamatlietā aplūkotie būtu pieejami ikvienai personai – bez vajadzības šai personai pierādīt kādu leģitīmu interesi.

83      Šādā kontekstā, lai gan iesniedzējtiesa norāda, ka Latvijas Uzņēmumu reģistrs, kas ir pārzinis, varētu nespēt pārbaudīt, vai ikvienam informācijas pieprasītājam patiešām ir leģitīma interese piekļūt attiecīgajiem personas datiem, jāatgādina, ka iespējamās praktiskās grūtības pārbaudīt leģitīmas intereses esību pēc savas iedabas nav tādas, kas pierādītu, ka iejaukšanās Hartā garantētajās pamattiesībās ir strikti nepieciešama (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2000. gada 26. septembris, Komisija/Austrija, C‑205/98, EU:C:2000:493, 78. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2008. gada 27. novembris, Papillon, C‑418/07, EU:C:2008:659, 54. punkts un tajā minētā judikatūra).

84      Runājot par vispārējo interešu mērķa pienācīgu samērošanu ar skartajām pamattiesībām, jāpiebilst, ka, lai gan cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma un masu iznīcināšanas ieroču proliferācijas finansēšanu varētu vispārīgi attaisnot iejaukšanos – pat smagu – šajās tiesībās (šajā nozīmē skat. spriedumu Luxembourg Business Registers, 58. un 59. punkts), šis mērķis šajā gadījumā nevar prevalēt pār minētajām tiesībām, ņemot vērā šā sprieduma 73. punktā minētās iejaukšanās iedabu un smagumu.

85      Šajā kontekstā vēl jānorāda, ka tādā valsts tiesiskajā regulējumā kā pamatlietā aplūkotais nav paredzētas pietiekamas garantijas, kas ļautu efektīvi aizsargāt datu subjektus pret ļaunprātīgas izmantošanas riskiem šā sprieduma 63. punktā minētās judikatūras izpratnē. Proti, viņu personas dati ir pieejami internetā un lielapjoma lejupielādei tostarp jebkuram neidentificētam lietotājam, un šā apstākļa dēļ šie riski ir vēl augstāki.

86      Līdz ar to tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais nešķiet esam nedz nepieciešams attiecīgajam mērķim, nedz samērīgs ar šo mērķi šā sprieduma 61. punkta izpratnē.

87      Visbeidzot, runājot par vispārējo interešu mērķi sniegt informāciju, kas nepieciešama nacionālo, starptautisko un Savienības sankciju izpildei, jāteic, ka tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais ir piemērots arī tam, lai veicinātu šā mērķa īstenošanu. Proti, jākonstatē, ka ar šo tiesisko regulējumu vairotā pārskatāmība var atvieglot šo sankciju izpildi.

88      Tomēr – kā secinājumu 60. un 61. punktā būtībā norāda ģenerāladvokāts – plašākas sabiedrības piekļuve pamatlietā aplūkotajiem datiem nešķiet esam strikti nepieciešama šim nolūkam, jo, cik noprotams, ir pieejami Hartas 7. un 8. pantā garantētās tiesības mazāk aizskaroši līdzekļi.

89      Kā rakstveida apsvērumos norāda Komisija, šāds mazāk aizskarošs līdzeklis varētu būt publiskošanas pienākuma attiecināšana tikai uz datiem par sankciju sarakstos iekļautajām personām, un piekļuve datiem par akcionāriem, kas nav iekļauti šajos sarakstos, varētu tikt atļauta tikai personām, kuras pamato leģitīmu interesi šo datu iegūšanā.

90      Turklāt to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti attiecīgi šā sprieduma 84. un 85. punktā, izvirzītais vispārējo interešu mērķis šajā gadījumā nevar prevalēt pār attiecīgajām pamattiesībām, un tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais neietver pietiekamas garantijas, kas ļautu efektīvi aizsargāt datu subjektus pret ļaunprātīgas izmantošanas riskiem.

91      Tādējādi šāds valsts tiesiskais regulējums nešķiet esam nedz nepieciešams attiecīgajam mērķim, nedz samērīgs ar šo mērķi šā sprieduma 61. punkta izpratnē.

92      Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz trešo un ceturto jautājumu ir atbildams, ka VDAR 5. un 6. pants, lasot tos Hartas 7. un 8. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas noteic pienākumu nodot atklātībā visu akciju sabiedrību akcionāru, tostarp mazākuma akcionāru, personas datus par katra šā akcionāra identitāti un kontaktinformāciju, tam piederošo akciju kategoriju, skaitu, nominālvērtību un no šīm akcijām izrietošo balsu skaitu – tālab, lai nodrošinātu atklātu uzņēmējdarbības vidi trešo personu interešu aizsardzībai, novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un masu iznīcināšanas ieroču proliferācijas finansēšanu, kā arī nodrošinātu nacionālo, starptautisko un Savienības sankciju izpildei nepieciešamo informāciju –, situācijā, kad piekļuve šiem datiem nav pakārtota nekādiem nosacījumiem, piemēram, pienākumam pierādīt leģitīmu interesi.

 Par tiesāšanās izdevumiem

93      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

1)      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvu (ES) 2019/1151, 14. panta d) punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas nenoteic prasību publiskot informāciju par visiem šajā tiesību normā minēto sabiedrību akcionāriem, tostarp šādu sabiedrību mazākuma akcionāriem.

2)      Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), 5. un 6. pants, lasot tos Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. panta gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kas noteic pienākumu nodot atklātībā visu akciju sabiedrību akcionāru, tostarp mazākuma akcionāru, personas datus par katra šā akcionāra identitāti un kontaktinformāciju, tam piederošo akciju kategoriju, skaitu, nominālvērtību un no šīm akcijām izrietošo balsu skaitu – tālab, lai nodrošinātu atklātu uzņēmējdarbības vidi trešo personu interešu aizsardzībai, novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un masu iznīcināšanas ieroču proliferācijas finansēšanu, kā arī nodrošinātu nacionālo, starptautisko un Eiropas Savienības sankciju izpildei nepieciešamo informāciju –, situācijā, kad piekļuve šiem datiem nav pakārtota nekādiem nosacījumiem, piemēram, pienākumam pierādīt leģitīmu interesi.

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2026. gada 3. septembrī.

*      Tiesvedības valoda – latviešu.

i      Šīs lietas nosaukums ir izdomāts. Tas neatbilst neviena lietas dalībnieka reālajam personvārdam vai nosaukumam.